Šo sajūtu, kad tu jūti, ka Dievs ir ar tevi ir grūti aprakstīt. Tu jūti piepildījumu, cerību, bet, laikam jau, vispareizākais vārds būtu - mīlestība. Mīlestība, kas nāk no Tā Kunga ir pavisam savādāka par to, kuru jums kāds cilvēks var dot no savas puses. Bet, kad tu jūti, ka TU attālinies no Dieva , šo sajūtu ir daudz vieglāk aprakstīt. Nemiers, bailes, vainas apziņa... lasīt vairāk

Man ir 17 gadi un 17 gadus jau esmu kristiete. Lai gan šis ir jau 17. gads kopš ticu Dievam, toties nokristījos tikai šā gada 28.februārī. Daudzi pieaugušie droši vien domā, kādas gan raizes septiņpadsmit gadīgam jaunietim, bet tieši jaunieši visu uztver saasinātāk un redz vairāk, nekā, iespējams, vajadzētu redzēt... lasīt vairāk

„Dzīvē viss ir jāizmēģina un jāpieņem viss, ko tā sniedz, kad tad vēl tu to baudīsi, ja ne jaunībā.” Tāds šodien ir daudzu jauniešu uzskats, atzīšos ar mani bija līdzīgi. Tik daudz jauni cilvēki cenšas rast piepildījumu caur dažādām lietām, mēģinot atrast īsto, taču patiesībā sevi tikai maldinot. Kad cilvēks neapzinās, ka tas prieks vai it kā šķietamais piepildījums, ko sniedz pasaule ir tik īslaicīgs un bieži vien ir tikai kā ilūzija, tas noved cilvēku pie kārtējās vilšanās... lasīt vairāk

Kāds notikums, pēc kura es patiesi sāku ticēt tam, ka Dievs ir visuvarens un, ka Viņam nekas nav neiespējams, un, ka lūgšanā ir spēks. Mans onkulis bija iekritis stiprā alkohola atkarībā - mājās nebija rādījies 2 un vairāk nedēļas... lasīt vairāk

Tas notika 2008. gada novembra sākumā. Nesen biju sākusi ik nedēļu iet uz baznīcu, interesēties par Dievu, lasīt Bībeli, draudzēties ar kristiešiem. Viena vakara dievkalpojumā sludinātājs laipni aicināja - uzkavējies pēc dievkalpojuma, ja sirds tā saka un tu vēlies, lai par tevi aizlūdz. Jā, atzīšos, bija pilna sirds - tik daudz lietas manam prātam neizskaidrojamas, tik daudz kas vēl ir nesaprotams, bet kaut kas man teica priekšā - paliec un tev kļūs vieglāk... lasīt vairāk

Vēstures stundā vidusskolā atbildēju uzdoto vielu par kristietības rašanos. Viena meitene uzdeva man jautājumu, vai es ticu Dievam. It kā normāls jautājums, tik pati vēstures skolotāja bija ateiste, kā arī lielākā daļa no klases bija iepriekš apgalvojuši, ka netic Dievam... lasīt vairāk

Dievs mani ir brīnišķīgi vadījis un vienmēr par mani rūpējies. Katrs atbildēts lūgums, lai cik mazs tas arī nebūtu, ir Dieva mīlestības un rūpju apliecinājums. Pirms pāris nedēļām skolā bija paredzēts nopietns kontroldarbs ķīmijā. Es mācījos, tomēr sapratu, ka neesmu tam gatava... lasīt vairāk